5 mīti par brīvprātīgā darbu

Pieci mīti par brīvprātīgo darbu

Brīvprātīgais darbs ir sociālās līdzdalības forma, laika un prasmju ziedojums sabiedriski lietderīgiem mērķiem, ko veic fiziska persona no brīvas gribas, nestājoties darba tiesiskajās attiecībās un nesaņemot par to atalgojumu. Brīvprātīgais darbs ir visā pasaulē atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē un pārveido, uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti, darbojoties gan valstiskās, gan nevalstiskās un privātās organizācijās. Brīvprātīgā darba vēsture ir visai sena, taču pats jēdziens radies apmēram 17. gadsimtā un ir saistīts ar franču valodas vārdu voluntaire, kurš ir militārs jēdziens, proti, tolaik ar brīvprātīgo saprata cilvēku, kurš pats piesakās armijas dienestā. Taču arī ārpus militārā konteksta vārds lietots jau 17. gadsimtā. Latvijas kontekstā vēsturiski brīvprātīgais darbs nereti tiek saistīts tieši ar jauniešu iesaisti dažādos sabiedriskos un sociālos pienākumos – te asociatīvi var minēt gan skautu un gaidu kustību, gan “timuriešus” padomju okupācijas laikā. Iespējams, tieši brīvprātīgā darba vēstures dēļ ar to saistās dažādi mīti, kuri ne vienmēr un visos kontekstos ir patiesi. 

  1. mīts. Brīvprātīgais darbs pamatā saistīts ar karadarbību un kara medicīnu

Organizētas brīvprātīgā darba saknes, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs patiešām saistāmas ar žēlsirdīgo māsu un brīvprātīgo iesaisti karavīru un karā cietušo aprūpē. Ar brīvprātīgo organizāciju aizsākumiem saistās arī Klāras Bārtones (Clara Barton) vārds. Aktīvi iesaistoties kā brīvprātīgā Amerikas Pilsoņu kara kareivju aprūpē, viņa uzkrāja bagātīgu pieredzi un vēlāk, Ženēvā iepazinusies ar senāko Sarkanā krusta organizāciju un tā darbību, izveidoja Amerikas Sarkano krustu. Žēlsirdīgo māsu darbam bija liela nozīme arī abos pasaules karos. Taču mūsdienās brīvprātīgais darbs ir ārkārtīgi dažādojies un aptver visplašākās sabiedrības grupas; tieši tāpat mainījušās un ikdienas dzīves ritmam pielāgojušās ir arī brīvprātīgā darba formas. Kā apliecina LR Izglītības un zinātnes ministrijas 2010. gadā pasūtītais pētījums “Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā”,  visbiežāk brīvprātīgie iesaistījušies vides un dabas aizsardzības un uzkopšanas pasākumos, kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā un realizācijā, izglītības pasākumos un profesionālās palīdzības sniegšanā.

  1. mīts. Brīvprātīgais darbs pamatā ir neorganizēts, “kaimiņš palīdz kaimiņam”

Lai arī nereti brīvprātīgais darbs izpaužas tieši kā izlīdzēšana kaimiņam, pastāv daudz organizāciju, kuras piesaista un koordinē brīvprātīgos un koordinē. Būtisks ieguvums no šādu organizāciju darba ir iespēja savest kopā cilvēku, kas vēlas veikt konkrētus pienākumus vai palīdzēt konkrētai sabiedrības grupai (jauniešiem, senioriem, iebraucējiem no ārvalstīm u.tml.), kopā ar cilvēkiem vai cilvēku grupām, kurām šī palīdzība ir visvairāk nepieciešama, un šo darbu koordinēt efektīvi, nodrošinot tā laicīgu izpildi. Lielā mērā organizēta brīvprātīgā darba sekmīgumu apliecināja gan iniciatīva “Paliec mājās” 2020.gada pavasarī, gan arī “#vieglipalīdzēt” darbība, paplašinoties uz brīvprātīgo darba attīstīšanu un sekmēšanu tieši Latvijas novados. Brīvprātīgo darba organizēšanā mūsdienās iesaistās gan valsts un pašvaldību iestādes, gan privātie uzņēmēji, gan arī nevalstiskās organizācijas. 

  1. mīts. Brīvprātīgais darbs pamatā domāts jauniešiem

Sabiedrībā nereti izplatīts mīts, ka brīvprātīgais darbs pamatā vairāk atbilst jauniešiem, piemēram, studentiem. Tomēr pasaulē ir virkne brīvprātīgā darba programmu, kurās aicināti pieteikties tieši pieaugušie. Visbiežāk tā ir iespēja, piemēram, izmēģināt kaut ko jaunu vai atrast citu karjeras virzienu. Brīvprātīgo organizācijas labprāt sadarbojas ar cilvēkiem, kas vecāki par 30 gadiem, jo viņiem visbiežāk ir darba pieredze, visbiežāk viņi prot sastrādāties ar visdažādākajiem cilvēkiem, tāpat ir arī pacietīgi un toleranti, kurpretī jaunieši brīvprātīgajā darbā šīs prasmes attīsta un pieredzi iegūst. Tieši tāpat brīvprātīgo organizācijām nepieciešami speciālisti ar konkrētām zināšanām un kompetencēm, kas savukārt atvieglo darbu brīvprātīgo organizācijām, palīdzot atrast īsto izpildītāju īstajam brīvprātīgajam darbam. 

  1. mīts. Brīvprātīgais darbs prasa pamatā fizisku iesaisti

Kā liecina 2011. gadā IZM īstenotais pētījums ““Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā”, tolaik cilvēki visbiežāk iesaistījās tieši fiziskās brīvprātīgā darba aktivitātēs – talkās, kultūras pasākumu organizēšanā, izglītības pasākumu īstenošanā un profesionālās palīdzības sniegšanā, tāpat arī bērnu un vecu cilvēku vai cilvēku ar īpašām vajadzībām aprūpē.

Tomēr mūsdienās brīvprātīgo darbs ir kļuvis daudz dinamiskāks. Lai arī fiziska iesaiste joprojām ir un, visdrīzākais, un, kā rāda, piemēram, #vieglipalīdzēt īstenotais projekts “#vieglipalīdzēt – ilgtspējīgi vietējo kopienu risinājumi Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai”, brīvprātīgo darbs nereti ir ārkārtīgi nepieciešams tieši virtuālajā vidē, nereti pat neizejot no mājām – tas var iekļaut attālinātu praktisku palīdzību, piemēram, palīdzot senioriem nokārtot maksājumus internetbankā vai palīdzot komunikācijā ar valsts un pašvaldības iestādēm, vai nodrošinot tekstu tulkošanu un tādējādi iesaistoties cīņā ar dezinformāciju. 

  1. mīts. Brīvprātīgā darba formu nevar izvēlēties

Nereti cilvēki vilcinās pieteikties brīvprātīgajam darbam, uzskatot, ka viņu kompetences, prasmes vai personības iezīmes neļaus pilnvērtīgi tajā iesaistīties. Piemēram, kāds var uzskatīt, ka, ja viņa rīcībā nav automašīnas, tad brīvprātīgo darbu īstenot būs grūti, jo nevarēs atvest produktus vai malku kādam vientuļam senioram. Taču, kā jau vairākkārt norādīts, mūsdienās brīvprātīgo darbs ir daudz plašāks – tas ietver ne tikai tiešu fizisku palīdzību, bet arī attālinātu vai emocionālu iesaisti. Brīvprātīgie tiek aicināti gan spēlēt galda spēles, gan doties pastaigās kopā ar jauniešiem vai senioriem, tāpat augsti novērtēta tiek arī attālināta palīdzība – gan tiešsaistē, gan arī, piemēram, saruna pa tālruni. 

Dalīties:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *