“TVNET” | Ar vairāku mērķtiecīgu aktivitāšu kopumu sekmē pašvaldību un aktīvistu iesaisti sabiedrības noturības stiprināšanai

2020. gada 11. martā notika informatīvs pasākums “Sabiedrības noturība pārmaiņās: instrumenti pašvaldībām”. Pasākumu organizēja brīvprātīgo kustība #vieglipalīdzēt un tā nolūks bija mērķtiecīgi iedrošināt gan pašvaldības, gan tajās dzīvojošos aktīvistus veidot noturīgus pārmaiņu procesus, iesaistot sabiedrību, attīstīt savas brīvprātīgo kustības, kā arī piedāvāt profesionālu atbalstu to veidošanā.

Informatīvajā pasākumā pieredzē vai pētījumu rezultātos dalījās vairāk nekā desmit dalībnieki, un tajā piedalījās gandrīz simt interesentu. Atskatoties uz Covid-19 pandēmijas radītajā krīzē pavadīto gadu, pasākuma gaitā izkristalizējās vairākas būtiskas atziņas un nākotnes perspektīvas, īpaši uzsverot brīvprātīgo iesaisti, kā arī nepieciešamību sekmēt sadarbību starp valsts un pašvaldības sektoriem un nevalstiskajām organizācijām. Pasākuma noslēgumā organizatori aicināja pašvaldības un aktīvistus iesaistīties jaunā pilotprojektā, kura ietvaros īstenotās aktivitātes krīzes laikā sekmētu dažāda veida palīdzību vietējo kopienu iedzīvotājiem.

#vieglipalīdzēt vadītāja Inese Vaivare īsi iepazīstināja klātesošos ar brīvprātīgo kustības #paliecmājās/#vieglipalīdzēt tapšanas stāstu, analizējot organizācijas līdzšinējo pieredzi un krīzes ilgtermiņa ietekmi. Atbildē uz jautājumu, ko turpmāk būtu nepieciešams darīt atšķirīgi, Vaivare, līdzīgi kā arī citi referenti, minēja sabiedrības noturību, ar to saprotot pašas sabiedrības spēju noturēties krīzē, ievērojot drošību. Kā uzsvēra Vaivare, sabiedrības noturībai būtiski ir sekmēt sabiedrības pašas kompetences un prasmes – proti, neuzskatīt sabiedrību tikai par patērētāju, kas gaida palīdzību, bet gan par tādu, kura spēj aktīvi rīkoties un iesaistīties. Viņa norādīja, ka būtiski atcerēties faktu, ka sabiedrības noturības centrā ir cilvēks “ar divām kājām” – viena ir individuāla cilvēka rīcība, savukārt otra – valsts veidota atbalstoša vide.

Līdzīgi secinājumi bija arī Vidzemes Augstskolas asociētajām profesorēm un pētniecēm Ph. D. Agnesei Dāvidsonei un Dr. psych. Vinetai Silkānei, kuras analizēja #paliecmājās/#vieglipalīdzēt brīvprātīgo kustības pieredzi, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā brīvprātīgā darba joma var palīdzēt pārvarēt krīzi. Viens no galvenajiem šīs prezentācijas secinājumiem – ka sabiedrība ir gatava aktīvi iesaistīties un palīdzēt, lai arī pirmajā un otrajā ārkārtas situācijas posmā sadarbība veidojās atšķirīgi. Tāpat pētnieces norādīja, ka brīvprātīgo darbā vairāk iesaistījās jaunieši, sievietes, aktīvi un sociāli atbildīgi cilvēki, kā arī norādīja uz vēl kādu brīvprātīgā darba ieguvumu – ja, piemēram, krīzes laikā cilvēks pats bija zaudējis darbu vai nonācis dīkstāvē, iesaiste brīvprātīgo darbā palīdzēja psiholoģiski pārvarēt šā pavērsiena radīto krīzi arī pašam.

Tomēr pētījumā izkristalizējās arī grupas, kas palīdzību nesaņēma (piemēram, ģimenes ar bērniem), tāpat atklājās, ka daudziem ir kauns vērsties pēc palīdzības. Pētnieces norādīja, ka palīdzības sniegšanas efektivitāti bremzēja koordinētas sadarbības trūkums starp NVO, brīvprātīgo kustību, pašvaldībām, valsts pārvaldi un privāto sektoru. Tas nozīmē, ka pilsoniskām iniciatīvām būtu jāatrod sava vieta,

sekmējot sadarbību ar tām visos šajos sektoros. Protams, pilsoniski aktīvā kopiena ir resurss, un arī pašvaldībām ir jābūt gatavām iesaistīties un reaģēt, veidojot dažādu sadarbību, domājot, kā atbalstīt jaunas iniciatīvas un akceptēt un pieņemt tās.

Pašvaldības darbības praktisku nozīmi krīzes pārvarēšanā uzsvēra arī Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. Daloties līdzšinējā pieredzē, Kraukle akcentēja pašvaldības proaktivitāti lēmumu pieņemšanā (piemēram, lēmums par sociālo centru darba noteikšanu karantīnas režīmā tika pieņemts jau 2020. gada 9. martā). Tāpat viņa uzsvēra pašvaldības un privātā sektora, kā arī dažādu iestāžu un organizāciju savstarpējās sadarbības nozīmi, piemēram, informējot iedzīvotājus vai iestāžu klientus par mainīgajām aktualitātēm vai nodrošinot regulāru dezinfekciju daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās. Viņa atzina, ka arī Līvānu pašvaldības vadība šajā laikā kardināli mainījusi savu darba specifiku, par būtiskiem uzdevumiem uzskatot aktuālās situācijas apzināšanu un spēju domāt soli uz priekšu, jo krīze pēc būtības ir neparedzama. Tieši pielāgošanās, rokas turēšana uz pulsa un saziņa ar sabiedrību visdažādākajos tās līmeņos sekmē iespēju pārvarēt krīzi, pat ja dažādos posmos izkristalizējas vājie punkti.

Citi informatīvā pasākuma dalībnieki akcentēja arī citus procesus un problēmas, kuras raisījusi šī krīze. Tā, piemēram, Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Indra Ciukša uzsvēra administratīvi teritoriālās reformas mestos izaicinājumus un nepieciešamību arī šajos jautājumos sadarboties visdažādākajiem sektoriem un izglītot sabiedrību. Par komunikāciju krīzes laikā runāja arī Labklājības ministres pārstāve Līga Āboliņa, norādot, ka ministrijai krīzes vadībā noderējusi finanšu krīzē gūtā pieredze, tāpēc galvenā uzmanība tika veltīta pakalpojumu nepārtrauktībai un finansiālajam atbalstam. Arī viņa uzsvēra regulāras komunikācijas nepieciešamību sadarbības līdzdalības sekmēšanā un izglītošanā, taču kā uz būtiskāko norādīja uz spēju komunicēt ar katru cilvēku konkrētajā teritorijā vai platformā. Par krīzes radīto iespaidu uz privāto sektoru stāstīja zvanu centra “Sonido” dibinātāja Inga Muižniece, kuras uzņēmums rada darba iespējas cilvēkiem no sociālās atstumtības riska grupām; uzņēmuma darbinieki no mājām strādā jau kopš 2016. gada. Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis uzsvēra nevalstisko organizāciju milzīgo nozīmi, palīdzot valstij, pašvaldībām un cilvēkiem sanākt kopā, nodrošinot vietu brīnišķīgām iniciatīvām.

Brīvprātīgo kustības #vieglipalīdzēt pilotprojekts “#vieglipalīdzēt – ilgstspējīgi vietējo kopienu risinājumi Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai” ir iecerēts kā vairāku aktivitāšu kopums, ietverot sabiedrības informēšanu, izglītošanu un sadarbību, sniedzot praktisku brīvprātīgo atbalstu iedzīvotājiem un pašvaldībām Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai. Uzsverot situācijas analīzi, plānu, zināšanu un pieredzes pārnesi brīvprātīgo kustības veidošanai un informatīvajām kampaņām, šis projekts sekmēs sabiedrības noturību Covid-19 pandēmijas apstākļos, mazinot dezinformāciju un stiprinot vietējo kopienu spēju sniegt palīdzību krīzē cietušajiem. Ar Latvijas kopienām un pašvaldībām sadarbības uzsākšanas seminārs notiks jau 23. martā, taču tam pieteikties pašvaldību pārstāvji un aktīvisti aicināti līdz 18. martam.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “#vieglipalīdzēt – ilgtspējīgi vietējo kopienu risinājumi Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai”, Nr. 2021.LV/NVO_COVID/23

Dalīties:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *