“TVNET” | Cīņa ar bailēm: brīvprātīgie sasparojas cīņai pret dezinformāciju par Covid-19

Gan sociālajos tīklos, gan arī dažādos citos oficiālākos medijos vēl joprojām izskan mediķu, epidemiologu un citu profesiju pārstāvju neslēptas bažas par to, vai mums izdosies sasniegt pūļa imunitāti un varēsim šogad atgriezties pie normālas dzīves. Šķiet, situācija ir labāka nekā, piemēram, pirms pusgada – ir pieejamas vakcīnas, paralēli prioritāro grupu vakcinēšanai sākta arī vispārējā vakcinēšana. Tomēr bažas rada fakts, ka daļa sabiedrības joprojām noliedz vīrusa bīstamību, savukārt cita – strikti iestājas pret vakcināciju, izplatot dažādus stāstus, kas mudina līdzcilvēkus nevakcinēties.

Brīvprātīgo kustības “#vieglipalīdzēt” un “Kopā pret Covid” apvienojušas spēkus, un piedāvā ikvienam, kuram rūp pūļa imunitātes ātrāka sasniegšana, iesaistīties cīņā pret dezinformāciju, kļūstot par e-brīvprātīgo. Kā pastāstīja “Kopā pret Covid” brīvprātīgo pārstāve, šī kustība radās pagājušā gada decembrī, kad Rīgā, 11. novembra krastmalā pulcējās cilvēki, kuri protestēja pret ierobežojumiem, vienlaikus izplatot arī dažādus stāstus par “Covid afēru”, kultivējot mītus par masku nēsāšanu un tamlīdzīgi.

“Tas bija grūdiens, ka dezinformācija vairs nav tikai nišas lieta, ko ir interesanti paskatīties, bet tā patiešām ietekmē mūsu sabiedrību. Ir cilvēki, kas tā domā. Mēs redzam, ka pretestība gan vakcinācijai, gan arī ierobežojumiem vēl joprojām pastāv. Tajā brīdī, kad notika šis protests, informatīvajā telpā nebija nekā, kas radītu pretsvaru, kas pateiktu, nu kā tad īsti ir. Bija vienkārši ierobežojumi, teica, ka tagad valkāsim maskas, tagad darīsim tā, gaidīsim vakcīnas, un bija sajūta, ka cilvēki un valsts iet katrs savā virzienā, dzīvo katrs savā informatīvajā telpā, un neviens neko īsti nedara ar šo problēmu,” norādīja brīvprātīgā.

Sākotnēji kopā ar domubiedriem tapa Telegram kanāls, taču vēlāk tika izveidota lapa Facebook, kura pirmajā dienā savāca ap 500 sekotāju, nedēļas laikā bija jau ap 1000, pēc tam auditorijas pieaugums gan kļuvis lēnāks, taču interesi cilvēki nav zaudējuši. Lapas galvenais uzstādījums ir pārvarēt pandēmiju, lai mēs visi pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties pie reālās dzīves.

“Tā kā ierobežojumi nevar būt bezgalīgi, visi no tiem nogurst, tie kavē ekonomiku, tad vienīgais ceļš ir vakcinācija,” uzskata “Kopā pret Covid” pārstāve. Šī iemesla dēļ šobrīd galvenā uzmanība tiek veltīta tieši mītu par vakcināciju atspēkošanai. Brīvprātīgie, kuri iespaidīgu daļu sava laika veltījuši dezinformācijas izpētei, skaidro, ka dezinformācijas rašanos sekmējis gan tas, ka cilvēki ir pārliecināti par kādu aplamību un to sludina, gan arī politiski mēģinājumi destabilizēt pašreizējo valdību, norādot uz kļūdām un neizdarībām. Konkrēti sabiedrības daļa, kura aktīvi un publiski iebilst pret vakcināciju pret Covid-19 un izplata dažādus mītus par vakcīnām, saistāma arī ar homeopātijas biznesu, ezotēriku un holistisko medicīnu, citiem vārdiem, tā ir konkurences cīņa ar lielo farmācijas biznesu, kas pastāvējusi jau iepriekš. Taču Covid-19 izraisītā pandēmija radīja ļoti pateicīgu vidi šāda vēstījuma izplatībai, īpaši dzirdīgas ausis atrodot vakcīnu pretinieku rindās. Neuzticību vakcīnām lielā mērā sekmē arī apstāklis, ka tās tika izstrādātas šķietami ātri, taču arī tam ir skaidrojums – koronavīrusa varianti tika pētīti jau apmēram desmit gadus, kad reģionāli plosījās SARS un MERS epidēmijas. Turklāt šoreiz pandēmija ir nevis lokāla, bet gan globāla, līdz ar to parastie šķēršļi, kas kavē vakcīnu izstrādi – finansējuma un brīvprātīgo trūkums – bija novēršami ātrāk. Tas nozīmē, ka vakcīnas, kuras šobrīd tiek piedāvātas cilvēkiem, ir pamatīgi pārbaudītas – problēma ir ar izpratnes veicināšanu un nostiprināšanu.

 

Runājot par vētru, kas sociālajos medijos tika sacelta par vakcīnu blaknēm, “Kopā pret Covid” pārstāvji skaidro: “Skaidrs, ka ar jebkuru medikamentu būs kaut kādas blaknes, un tad tālāk ir tas, kā strādā sociālie mediji, un tas, kā cilvēki veido savu pasaules skatījumu. Pietiek ar vienu bailīgu gadījumu, kur kādam tas ir noticis, vai patiesu statistiku, kur 0,0004%, kam ir radušies trombi no konkrētas vakcīnas, kas ir ļoti mazs procents, bet gadās, ka cilvēkam liekas, ka viņš būs tieši tas tajā mazajā procentā, ka viņš zaudēs tajā loterijā. Mēs baidāmies zaudēt vairāk, nekā mēs esam gatavi riskēt, lai iegūtu. Mēs neesam gatavi riskēt, pat ja mums saka, ka ir neliela, neliela iespējamība, ka tas nav droši, lai gan šāda iespējamība ir ar jebkurām zālēm.”

Piemēram, ir būtiski saprast, no kurienes radās pilnīgi nepamatota teorija, ka vakcinētie cilvēki ietekmē nevakcinētos cilvēkus, it īpaši sievietes, radot tām gan menstruālā cikla traucējumus, gan arī spontānos abortus. Kāda sieviete bija uztaisījusi apmēram divdesmit ekrānšāviņus, kur it kā viņai ir rakstījušas sievietes, kuras uzturējušās vakcinētu cilvēku klātbūtnē un tad aprakstījušas šos simptomus. Tas tika publicēts sociālajos tīklos, sniedzot vēl vienu šķietamu apstiprinājumu vakcinācijas pretiniekiem. Šī publikācija rada maldīgu iespaidu, ka šādās domās ir vēl daudzi cilvēki, taču pēc būtības šī ir vienkārši nepārbaudīta informācija sociālajos tīklos – nav zināms, kas ir šie 20 cilvēki, vai viņi ir īsti, vai arī anonīmi sociālo tīklu konti, iespējams, visa šī informācija ir veidota ar fotošopa palīdzību. Taču šis naratīvs, kas radās ASV, ļoti ātri izplatījās visā pasaulē.

Mērķtiecīgs darbs ar krievvalodīgo auditoriju

Šobrīd “Kopā pret Covid-19” mērķtiecīgi strādā tieši ar krievvalodīgo auditoriju, ik pārnedēļu organizējot tiešsaistes sarunu Facebook ar kādu ekspertu. Nākamā saruna notiks 20. maijā, un būs veltīta imunitātei, bet aiznākamajā visdrīzāk tiks apspriesta kādas citas Eiropas valsts pieredze ar vakcinācijas procesu.

Brīvprātīgo apvienības pārstāve uzskata – bieži vien dezinformācijas stāstu virstēma ir vēstījums, ka valstij nevar uzticēties. Tam ir zināms pamats, jo sabiedrība ir guvusi pieredzi, kas apliecina, ka valdībai, politiķiem, lēmumu pieņēmējiem ne vienmēr var uzticēties. Šo stāstu atkārtojuši arī žurnālisti, jo demokrātiskā sabiedrībā informācijas aprite starp sabiedrību un politiķiem ir tieši tāda – žurnālisti kritiski vērtē, valdības organizāciju PR speciālisti skaidro. Ja speciālisti neprot uzrunāt cilvēkus viņu valodā, kā to spēj izdarīt daži politiķi, tad veidojas situācija, ka cilvēki ir pieraduši dzirdēt, ka valdība ir slikta, visi tikai zog un grib savu labumu. Uz šāda fona daudziem arī vakcinēšanās šķiet aizdomīga, jo vakcīnas pret Covid-19 ir bezmaksas – tas daudziem rada aizdomas un neticību, nespējot pieņemt, ka valdībai ir svarīga vesela, ekonomiski funkcionējoša sabiedrība un līdz ar to sekmējot dažādu nejaušu faktu pielāgošanu virsstāstiem jeb naratīviem.

 

“Mēs vēlamies, lai informācija, kas rada pretstatu vai alternatīvu dezinformācijai, nonāk un cirkulē arī krievvalodīgo vidū. Mūsu mērķis ir sasniegt tieši šo auditoriju, jo Latvijā ir problēmas ar tās sasniegšanu, arī tīri birokrātiski – piemēram, vakcinācijas avīzi nedrīkstēja izdot krievu valodā, tajā pašā laikā “Vakcīnrealitāte” varēja izdot savu bukletu krievu valodā un mest visiem pastkastītēs,” uzsvēra brīvprātīgie.

“Kopā pret Covid” pārstāvji pastāstīja, ka šobrīd darbojas kopienas koordinators, kura uzdevums būs strādāt ar brīvprātīgajiem, kuri labi pārzina latviešu, krievu un angļu valodas. Būtiski atzīt, ka atšķirīgās informatīvās telpas pastāv, ka lielā mērā tās nosaka veidu, kā cilvēki uztver ikdienu.

Kāpēc kļūt par e-brīvprātīgo?

Arī brīvprātīgo kustības “#vieglipalīdzēt” pārstāvji uzsvēra, ka no e-brīvprātīgajiem tiek sagaidīta iesaistīšanās cīņā ar dezinformāciju, kas pēdējā laikā kļuvusi par ievērojamu problēmu digitālajā vidē. Brīvprātīgie atzina, ka pietrūkst spēku, kuri tulkotu rakstus no uzticamiem un pārbaudītiem avotiem un publicētu tos sociālajos tīklos, popularizētu un par to visu runātu, aicinot uz dialogu.

Gan “Kopā pret Covid”, gan “#vieglipalīdzēt” pārstāvji uzsver – bez sarunas, dialoga būvēšanas un savstarpējas, cieņpilnas ieklausīšanās cīņa pret dezinformāciju nav iespējama. “Fakti līdz galam nestrādā, strādā stāsti,” ir pārliecināti “Kopā pret Covid” pārstāvji. Efektīva ir uzklausīšana un jautājumu uzdošana, taču tas ir ļoti lēns process.

“Gan attieksme pret lietām, gan politika un attieksme pret valsti, un cik ļoti Latvijas valsts par cilvēkiem rūpējas vai ne – tas viss ietekmē to, kādā veidā vajag formulēt teikumus un uzrunāt cilvēkus, un mēs ceram, ka brīvprātīgie mums palīdzēs atrast to labāko pieeju, kā runāt tajā valodā, ko cilvēki saprot. Ir jāveido dialogs, jo ir pierādījies, ka cilvēki, kas notic kaut kādiem dezinformācijas naratīviem, tas nav par viņu intelektu. Nebūt ne – tas ir par viņu bailēm. Par šīm bailēm ir jārunā, ar tām ir jāstrādā,” uzskata brīvprātīgie.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “#vieglipalīdzēt – ilgtspējīgi vietējo kopienu risinājumi Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai”, Nr. 2021.LV/NVO_COVID/23

Dalīties:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *