Diena nav velti nodzīvota: noslēdzies pilotprojekts, kurā attīstīts brīvprātīgo darbs reģionos

2021. gada augustā noslēdzās pilotprojekts “Sabiedrības noturība pārmaiņās:
instrumenti pašvaldībām”, kura mērķis bija sekmēt brīvprātīgo darba attīstību Latvijā,
īpaši reģionos. Tā iniciatori – brīvprātīgo palīdzības kustība “viegli palīdzēt” atzīst, ka
projekts noslēdzies veiksmīgi, lai arī brīvprātīgo koordinatoriem dažādās Latvijas
pašvaldībās nācies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem.

Pozitīvas emocijas un pārvarēta neērtības sajūta

Brīvprātīgo koordinatori dažādos reģionos dalību vērtē visai atšķirīgi. Piemēram,
Rīgas sociālā aprūpes centra “Stella maris” darbinieki uzsver, ka senioriem šī
pilotprojekta laikā tika radītas pozitīvas emocijas un iespēja kontaktēties, komunicēt
ar brīvprātīgajiem jauniešiem, iepazīt tuvāk viņus un pastāstīt arī par sevi, kā arī
piedalīties dažādās aktivitātēs (spēlēt spēles, kopīgi lasīt vai doties pastaigās).
Liepājas brīvprātīgo koordinatore akcentē, ka lielākā vērtība no dalības pilotprojektā
bijuši brīvprātīgo palīdzības kustības #vieglipalīdzēt dalībnieku vadītie semināri, kas
ļāvuši gan atsvaidzināt atmiņu, gan arī apgūt šo un to jaunu.
Savukārt Dagdas brīvprātīgo koordinatore uzsver, ka labums ir no ikviena
projekta. Par panāktām būtiskām pārmaiņām viņa uzskata apstākli, ka cilvēki ir vairāk
iedrošinājušies runāt par to, ka viņi kādam ir palīdzējuši un, kas vēl svarīgāk, –
iedrošinājušies lūgt palīdzību un pārvarējuši neērtības sajūtu. Arī brīvprātīgo
organizācijā papildinājies to cilvēku skaits, kas vēlas kādam palīdzēt, īpaši
krievvalodīgo vecāku gadagājuma cilvēku vidū. Brīvprātīgos piesaistīt palīdzējuši arī
izplatītie bukleti, kas sekmējuši cilvēku interesi par to, ko tieši tas nozīmē un aktīvāku
iesaisti. Lai arī brīvprātīgie visbiežāk joprojām nevēlas, ka par viņiem runā, tas,
protams, ir svarīgi, lai cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība, saprastu, ka tā tiek
sniegta brīvprātīgi un ar prieku. Apkopojot visu paveikto, arī paši darītāji neslēpj
izbrīnu, cik daudz kopīgiem spēkiem paveicams – brīvprātīgie ir piegādājuši
bezrecepšu medikamentus un pārtiku cilvēkiem ārpus Dagdas pilsētas vai tajā, arī
tādējādi risinot problēmas, kuras sagādā neērtie transporta reisi. Tāpat brīvprātīgie
palīdzējuši senioriem novākt ražu vai sagādāt ūdeni dārza laistīšanai, iesaistījušies arī
uzkopšanas darbos, kad Dagdas Sarkanā krusta telpās mainīti logi. Būtiski, ka
brīvprātīgie Dagdā strādājuši ļoti daudzos virzienos – paveikts milzīgs darbs,
piemēram, ar dokumentāciju un atskaitēm, tāpat tiek palīdzēts tiem, kas ar datoru un
internetu ir uz “jūs” – vai nu nokārtot maksājumus, vai citās datorprasmēs. Tāpat kāda
brīvprātīgā konsultē vientuļus seniorus, piemēram, dažādos juridiskajos jautājumos un
skaidro krāpnieku shēmas, tādējādi rūpējoties, lai cilvēki nekļūtu par šādu shēmu
upuriem.

Tehniskas problēmas, laika trūkums un vienkāršais “paldies”

Pilotprojekta īstenošanas gaitā neiztika arī bez dažādiem izaicinājumiem. Gan
Liepājas, gan Rēzeknes brīvprātīgo koordinatori atzīst – elektroniskā sistēma Zelos
brīvprātīgajiem visbiežāk izrādījās par sarežģītu. Īpaši sāpīgi tas izrādījies Liepājas
brīvprātīgo koordinatoriem, kuri projektā iesaistījās, tieši vēlēdamies apgūt un
izmantot šo vienoto sistēmu, taču brīvprātīgie pret to bija atturīgi, atzīdami veco
sistēmu, piemēram, e-pasta uzrakstīšanu par vienkāršāku. Savukārt Rīgas sociālā
aprūpes centra “Stella maris” darbiniekiem brīvprātīgos gan jāuzrunā, gan jāmotivē bija pašiem. Dagdas brīvprātīgo koordinatori par būtiskāko uzskata laika trūkumu, jo
ne vienmēr atradies brīdis ar katru brīvprātīgo vai cilvēku, kurš vēršas pēc palīdzības,
parunāties. Izaicinājumus sagādājusi arī mājsēde, kad attālināti strādāja arī valsts
iestādes un, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbniekiem bija
jāreģistrējas attālināti. Dagdieši gan ar lepnumu norāda, ka arī šīs problēmas
risināšanā aktīvi iesaistījās brīvprātīgie, telefoniski konsultējot darba meklētājus un
attālināti palīdzot, atrast atbildes uz jautājumiem. Rēzeknes brīvprātīgie norāda, ka
liels izaicinājums ir pieprasījuma trūkums – cilvēki ir ļoti atsaucīgi brīvprātīgo
darbam, taču pieprasījuma no sabiedrības ir maz, vai nu sabiedrības noslāņošanās dēļ
vai tāpēc, ka cilvēki jūtas neērti, lūdzot palīdzību. Lauku reģionos par izaicinājumu
var kļūt arī lielais attālums no novada centra līdz tā tālākajiem nostūriem.
Tomēr bez izaicinājumiem iegūts arī gana daudz gandarījuma – prieku
sagādājusi gan savstarpējā komunikācija un temps, kādā iespējams atrisināt
problēmas, gan semināri un brīvprātīgo atsaucība. Rēzeknes brīvprātīgie uzsver
cilvēku atsaucību un gatavību veikt brīvprātīgo darbu, kā arī to, ka pilotprojekta
īstenošanas gaitā izveidojusies lieliska komanda, kura darboties turpinās arī nākotnē.
Līdzīgi uzskata Dagdas brīvprātīgie, īpaši akcentējot gandarījumu, ko sagādājusi
cilvēku apmierinātība un vienkāršais vārds “paldies”. “Aizej, acīs sariešas asaras un tu
domā – šodien diena nav velti nodzīvota, tu esi izdarījis kaut ko labu kaut kam, tātad
taviem mīļajiem arī būs labi,” komentēja dagdieši.

Brīvprātīgo darbs: skatiens nākotnē

Atskatoties uz pilotprojekta īstenošanu, brīvprātīgie atzīst – ir skaidrs, ka brīvprātīgo
darbs noteikti turpināsies, jo vienmēr būs cilvēki, kam nepieciešama palīdzība, turklāt
ir arī cilvēki, kuri ir gatavi palīdzēt. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuram būtu
jāpievēršas, visdrīzāk ir un tuvākajā nākotnē paliks sabiedrības izglītošana par
brīvprātīgo darbu. Pilotprojekta gaitā brīvprātīgie atrada visdažādākos risinājumus –
reģionos un pilsētās tika izvietoti plakāti, izplatīti bukleti ar aicinājumu iesaistīties
brīvprātīgo kustībā, piemēram, Rēzeknē efektīvākais veids izrādījās skaidrojošs raksts
par brīvprātīgo darba būtību vietējā laikrakstā, bet Rīgā – personiskas sarunas,
skaidrojot nepieciešamību un aicinot piedalīties. Var secināt, ka daudzviet Latvijā
cilvēki joprojām jūtas neērti un nelūdz palīdzību brīvprātīgajiem. Daļēji pie tā,
iespējams, vainojama mentalitāte, daļēji – sabiedrības noslāņošanās, taču dažviet
spilgti iezīmējās apstāklis, ka brīvprātīgā darba veicēju bija vairāk, nekā pieprasījumu
no sabiedrības. Tas, protams, nenozīmē, ka nav problēmu, kuras būtu nepieciešams
risināt – visdrīzāk problēma ir cilvēku neērtības sajūtā, neizpratnē vai savstarpējas
komunikācijas trūkumā. Turklāt katrā konkrētā reģionā nepieciešamības ir ļoti
atšķirīgas – tā var būt talka, pasākums, bezrecepšu medikamentu vai pārtikas piegāde
vai vienkārši pastaigas un parunāšanās. Lauku reģionos visdrīzāk jāņem vērā arī
lielais attālums, kas nereti jāmēro no centra līdz attālākām mājsaimniecībām vai
ciematiem, palīdzot attīstīt brīvprātīgo darbu arī ārpus blīvāk apdzīvotām vietām.
Kā apliecina Dagdas pozitīvais piemērs, ne vienmēr brīvprātīgo darbs ietver
fiziski īstenojamu palīdzību – un arī tas reizēm no brīvprātīgajiem prasījis radošu
pieeju. Nākotnē visdrīzāk aizvien svarīgāks kļūs brīvprātīgo attālinātais darbs –
piemēram, skaidrojot juridiskas problēmas, palīdzot cilvēkiem iziet sarežģītos valsts
iestāžu birokrātijas labirintus vai ikdienā attālināti un klātienē palīdzot cilvēkiem,
kuriem nav izcilu datorprasmju.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Projekts “#vieglipalīdzēt – ilgtspējīgi vietējo kopienu risinājumi Covid-19 krīzes negatīvo seku
mazināšanai”, Nr. 2021.LV/NVO_COVID/23

Dalīties:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *